Wednesday 19 September 2012

Politika Edukasaun Gratuita Labele Sai Instrumentu De’it


TEMPO SEMANAL-DILI

IMPLEMENTASAUN polítika sistema edukasaun gratuita la’o kuaze tinan sanulu resin tolu ona (13).  Maibé, kualidade edukasaun sai hela preokupasaun boot ba parte hotu.


Komitmentu Estadu iha ona. Tanba, konsege kria polítika ida hodi fó oportunidade ba Timor oan sira atu asesu ba edukasaun ho gratuita. Maski nune’e, polítika ne’e rasik sei malahuk hela no seidauk sériu atu asegura ba implementasaun. Tanba, ho polítika gratuita ne’ebé la iha kualidade difisil atu atinji objetivu dezenvolvimentu umanu iha Timor Leste.

Sisto do Santos ativista Yayasan HAK hateten, problema la'ós tanba la efisien. Maibé, kebijakan politika  mak sei malahuk hela no la hatene atu lori nasaun ne'e ba ne’ebá? Nune’e mós, la hatene objetivu edukasaun ne’e atu liberta ema ou atu sai hanesan instrumentu komersiál de’it.?
Tuir eis estudante UNTL ne’e, problema hirak ne’e akontese tanba kurríkulu edukasaun seidauk klaru, dezenvolvimentu fíziku ba edukasaun seidauk adekuadu no formadores sira seidauk iha espesialidade tuir siénsia. Dala barak mós ema hanoin katak, "hanorin na'in sira" sai de'it hanesan fatin atu hetan servisu. Maibé, la'ós atu forma fini foun ba nasaun nian.

Siuasaun hirak ne’e akontese tanba ukun nain sira la tau prioridade ba dezenvolvimentu rekursu umanu iha rai laran. Tanba, dala barak sira aproveita ba sira nian interese partikular no grupu.
Sisto rekoñese Governu tau edukasaun nu’udar prioridade dezenvolvimentu Governu nian. Maibé, realidade sira utiliza fali ninia orsamentu ba iha area seluk. porezemplu, orsamentu dezenvolvimentu kapitál umanu, tansá la tau matan ba edukasaun rai laran. Maibé, tenke haruka ema atus ba atus atu ba eskola iha rai li'ur? “Ita  iha informasaun barak atu hatene se nia oan mak iha laran no ita mós hatene se se nia oan mak hetan oportunidade hirak ne'e” deskonfia Sisto.

Koalia kona ba kualidade edukasaun, Diretór Eskola Sekundária Finantil, Sauldo Asosu Alves dehan, sistema aprendizajen iha eskola públiku no eskola privadu la iha diferensa. Maibé, ninia problema mak eskola públiku ninia fasilidade menus no kondisaun sala grave.

Problema hirak afeta tebes prosesu aprendizajen ba estudante sira ne’eb’e mak eskola iha eskola públiku. Tanba, númeru estudante barak tebes.

Nune’e mós, Program Manager Timor-Leste Coalition For Education (TLCE), Matias dos Santos haktuir, eskola barak la iha kualidade tanba falta rekursu umanu husi edukadór sira.  Aleinde hare ba kondisaun infraestrutura, presiza hare mós kualidade profesores no kurríkulu. Tanba, ida ne’e hanesan xave pozitivu iha asuntu edukasaun.

Rezultadu observasaun TLCE hatudu katak, kuaze eskola 1.500 resin maiória la kualidade. Situasaun ne’e hamosu dezvantajen boot ba estudante sira ne’ebé hetan aprendizajen iha aulas. Ne’e duni, tenke hare mós profesór sira iha Timor-Leste ne’ebé rejistu ho númeru kuaze 10.000 resin. Tanba, númeru profesores ne’ebé hetan akreditasaun kuaze rihun tolu de’it.

“ko'alia kona ba kualidade, hakarak ou lakohi profesores sira tenke hanorin ho profesional. Tanba, knaar profesores sira nian hanorin estudante atu hatene. Maibé, atu garantia kualidade profesores sira tenke tau kurikulum tuir ninia fatin.” kurize Program Manager TLCE  iha ninia serbisu fatin Kaikoli, Dili.
Program Manager ne’e rekoñese, edukasaun la iha kualidade. Tanba, la iha biblioteka, kurikulum no la iha profesionalidade profesores. Liga ba orsamentu estadu tinan 2012 iha  Ministériu Edukasaun kuaze  US$ 94 tal milioens. Maibé, barak liu mak halai ba mákina Governu no pursentu ki’ik de’it mak aloka ba implementasaun iha terenu.

“Dala ruma orsamentu ba Ministeriu refere naton. Maibe planu husi Ministériu mak la di’ak. Iha tinan 2011 TLCE hala’o advokasia liu husi média kona ba eskola públiku no privadu sira, eskola privadu di’ak liu eskola públiku. Tanba, hare ba kondisaun fíziku eskola privadu iha ambiente ne'ebé favoravel atu labarik sira bele estuda. Ezemplu, hanesan eskola Canossa no São José” kompara Matias.

TLCE rekoñese katak, eskola públiku iha Kapitál Dili ne’ebé ho kondisaun aat mak hanesan, Eskola 5 de  Maiu. Estudante iha Eskola ida ne’e, la'ós foin mak halerik kona ba infraestrutura. Maibé, estudante hirak ne’e halerik tinan barak ona. Nune’e mós, Eskola Raina da Pás, mestre sira rasik mak hari eskola ne’e, depois Governu formaliza hodi eskola ne’e la’o to’o ohin loron. Maibé, Governu rasik la fó atensaun ba kondisaun eskola refere. Ne’e duni, estudante sira mós agora tuur de’it iha rai. 

No comments: