Tuesday 21 April 2009

Tempo Semanal Edisaun 135

Policia Ataka Botas TNI Iha Pualaka

Dili, Tempo Semanal

Loron 16 fulan Abril 2009, lokraik Tuku 15:45 htl, Kareta UNPOL rua halai liu husi dalan fatu hada ba Komoro maibe to'o iha portaun leste Bom bensin Pualaka derepenti Prado rua ne'e dolar fali ba liman karuk tama ba bom bensin laran. Hanoin karik sira atu enxe mina nune'e staf Pualaka mos hamri'ik atu servi sira nia konsumidor nia tanki kareta maibe karete marka UN rua ne'ebe lori membru Polisia Unpol ho PNTL sira ne'e halai liu ba kotuk ba halo grebek buka botas nakonu iha karon lubuk ruma maka haksumik hela iha fatin ne'eba.
"Ami simu informasaun balun ne'ebe mai husi ami nia superior, katak iha gudang ka armajen pualaka fatuhada (luru mata) nian ne'e iha botas balun mak iha ne'eba." Nia esplika liu tan, "ami nia ekipa balun ba iha fatin konsege identifika, sapatu karon hitu ho ninia totalidade 184 sapatu pasang," konfirma adjuntu komanadante Distritu Dili Delfin. Sapatu hirak ne'e deskonfia atu fahe ba guarda prisionais TL ninian uluk liu nain hitu nolu asina petisaun hodi rejeita simu botas marka TNI, iha tinan kotuk ne'ebe dokumentus refere diriji ba ukun nain sira inklui Ministra Justica.

Sofer husi kareta rua ne'e membru UNPOL no PNTL sira tur iha kadeira klaran ho rouva civil ne'ebe halo konfuzaun ba fungsionariu kompainia Pualaka ninian ulun maibe ema hirak iha kareta laran tun no hakat liu ba uma armajen Pualaka iha sorin kotuk bom bensin. Wainhira autoridade PNTL sira ne'e halo hela grebek iha kompainia nia laran kareta kompainia pualaka modelu Pajeru ho bidru metan no hakerek letra Pualaka mai para fali iha Estrada sorin hodi halo observasaun ba situasaun iha kompainia ninia laran. Depois kareta refere halai tama ba bom bensin laran hodi nune'e koalia ho fungsionariu balun iha bo bensin laran depois sai lalais fali hodi liu ba diresaun merkadu Komoro.

Ema numeru rua iha PNTL distritu capital Timor Leste ne'e hatene policia hatene ona nain husi sapatu hirak ne'e amske nune'e sira sei hein ordem liu tan husi Prokurador sira antes halo camada ba ema ne'ebe deskonfia. "Agora dadauk ami seidauk halo kapturasaun ba iha nia maibe ami hateten hela deit katak, ita hein, tempu ruma ami atu bolu bele halo justifikasaun tan ba ne'e relatoriu, dokumentus hirak ne'e ba iha prokurador para hodi hein despaicu." Pasa de revista ne'e lao ho liu minutu balun, lakleur deit membru PNTL sira ne'ebe hatais rouva civil aijuda hamutuk ho fungsionariu Pualaka nian balun hulan sai karon mutin hitu husi uma armajen iha Bom bensin nia laran no kareta rua ne'e mos hakiduk besik ba uma tatis hodi tula sasan hirak ne'e ba laran. Membru UNPOL ida uza kamera foto hodi hasai foto. Hafoin tula hotu tiha karon hirak maka kaptura husi ekipa konjunta PNTL ho UNPOL Kareta UNPOL nian rua ho matrikula 047 uluk no tuir 0305 halai sai husi portaun oeste Bom bensin kompainia Pualaka Luru-Mata hodi mai para iha Estrada sorin oin husi kompainia ninian. Membru PNTL ida ne'ebe sa'e kareta kor mutin riskadu mean iha oin tun no hateten ba Jornalista Tempo Semanal katak, "Ami foti sapatu botas TNI sira nian," PNTL ne'e koalia iha lian tetun.

Kareta rua ne'e mos duni malu liu husi dalan fatuhada, kolomera no to'o iha kruzamentu UNTL kaikoli nia sorin fila ba diresaun Merkadu lama depois fila ba liman los iha edificiu RTTL nia sorin hodi ba tama iha edifisiu Polisia distrital Kaikoli Dili. Kareta rua ne'e karon mutin ho letra azul ne'ebe hakerek "kepada Joao da Silva C. Dili Timor Leste" mos hatun husi kareta no membru PNTL balun hakat besik ba hasai sapatu botas sira ne'e hodi fihir no konfirma katak botas refere balun kanek iha okos tan ba kua husi buat kroat ruma maibe numeru balun sei hakerek nafatin iha besik fatin tudik koa ninian, "C 16.03.22.13M."

Tuir informasaun ne'ebe jornal ne'e hetan husi fungsionariu Pualaka balun katak botas hirak ne'e lori ba fatin ne'eba husi hodi hamoos letra TNI iha ninia Okos.

Adjuntu Komanadante PNTL Distritu Dili konfirma modelu sapatu botas hirak refere, "iha sapatu nia merek ne'e hakerek TNI, agora dadauk sapatu ne'e ami asegura hela iha ami nia komando distritu Dili."

Tuir fungsionariu Pualaka ne'ebe husu ba jornal ne'e atu labele publika ninia naran konfirma katak sapatu hirak ne'e hodi fali husi ministeiru Justica ba tau iha ne'eba tan ba mosu protesta husi guarda prisionais sira kona ba marka TNI iha botas ne'ebe sosa husi Ministeiru Justica ho osan estadu nian ne'e. "Maun Amau sira lori ba hatama ba mana (Ministra Justica Lucia Lobato) nia kantor, mana dehan la simu dehan gambar be TNI sei iha lolon. Lori fali mai bom bensin dehan fali be agora imi hamos hamos sapatu ne'e depois maka ami fo osan ba imi," fungsionariu oan dehan dehan.

Iha tinan kotuk Guarda Prisionais hamutuk nain 76 asina petisaun ida hodi haruka ba Presidenti da Republika, Primeiru Ministru, Ministra Justica ho Presidenti Parlamentu Nasional kestiona mos kona ba Botas TNI ho boinia Polri ne'ebe Ministeiru Justica distribui ba mahein Prisioneirus sira.

"Maun Amau sira maka hodi ho kareta bat au iha ne'eba. Maun amau pengacara."

Nia hateten atu hamoos letra hirak ne'e involve staf lubun ruma husi kompainia Pualaka. " Amau hanesan nain husi kompainia Wasuba ne'ebe aprezenta dokumentus hodi legaliza prosesu tenderizasaun ba fardamentu Guarda Prisionais ne'ebe tuir B alega katak ninia kompainia hetan 10% husi Ministra Justica Lucia Lobato.

Liu tan fungsionariu ne'e hateten katak staf Pualaka nain hitu maka hetan servisu extra hodi apaga letra TNI iha botas hirak ne'e."Ami nain hitu maka hamos dehan atu selu mas to'o agora seidauk selu."

Hodi loron ida deit fungsionariu pulaka sira konsege koa no lisa sai moos ona letra tni sira ne'e. Nia mos konfeza katak sapatu botas sira ne'e balun hamoos uluk ona maka lori ba iha Pulaka.

Fungsionariu sira ne'e hamoos letra TNI ne'e ho manuel deit. "Ami lori tudik oan ida kater ne'e, ami koa tiha maka ami hodi lisa, lisa tuir fali. Ida halus numor satu ne'e."

Hafoin de hamoos hotu tiha letra TNI sira hatama fali ba iha Karon lori bat au iha kuatu ida iha uma ida iha bom bensin pualaka nia laran. "Ami hamoos hotu tiha tau fali ba karon hit tama fali bas ala laran." Tuir fungsionariu ne'e katak wainhira autoridades sira seriu duni ayu investiga kazu ne'e ba oin nia parte pronto atu ba kontribui. Ohh bele, bele deit."

Wainhira Jornal ne'e tenta konfirma ho Kompainia Wasuba nia nain maibe la konsege ho razaun balun. "Numeru maka ne'e ga orsida maka ha'u telefone fali ita hasoru malu," dehan Aamau via telemovel. Maibe ate noticias ne'e sai Amau rasik la telefoni fali.

Maske nune'e komandante Delfin hateten direktur Pualaka ne'ebe mos kaben husi Ministra Justica mak iha liu responsabulidade ba botas hirak ne'ebe hetan iha area kompainia pualaka nia laran. "Hirakiamente iha kompainia nia laran direktur tenki toma responsabilidade maximum ba iha buat sira ne'e hotu. Depois maka sei buka tuir tan, "Se se mak sei iha tan ninia kotuk," Delfin alega. Jornal ne'e mos tenta kontaktu ba Direktur Pualaka Amerco L.L. Lopes ninia numero telemovel atu husu klarifikasaun maibe telemovel la ativu. Nune'e to'o noticia ne'e hatun seidauk hetan resposta ruma husi parte Pualaka.

Iha parte seluk Luis Oliviera deklara katak, "Tanba prosesu atu hatama sasan iha neba ne'e entre hau nia fen rasik no ema ida ne'ebe fo nia kompainia atu ami bele foti avansa projeitu ida ne'e, hau hatene."

Tuir planu iha Lokraik (17/04) PNTL aprezenta relatoriu investigasaun inisiu ne'e ba prokurador sira para atu halo prosesu investigasaun, nune'e mos desizaun ba sapatu ne'e lori ba iha ninia fatin.

B Alega MJ Halo Farda Uza Naran Wasuba

Testamunia ne'ebe Ministra justica Lucia Maria Brandao Lobato ho ninia kaben husu tulun ba buka kompainia fornecedor fardamentu guarda Prisionais TL hahu loke ibun kanta hodi hametin alicerse alegasaun katak Ministra Justica ho nia kaben fo subornu 10% ba kompainia wasuba hodi uza deit kompainia refere ninia naran hodi hatama fardamentu no uza sira nia konta hodi halo transferencia valor osan Projektu ne'e ba Ministra Justica, alega B ne'ebe husu atu labele publika lai ninia identidade kompletu maibe pronto atu tulun stadu Timor Leste hodi hapara lalaok uza sala osan Estadu nian ne'e. "Primeiru ne'ene, maun Amerco mak mai. Mai koalia ho ha'u. Ha'u atu buka lai kompainia ida, para, atu hatama pengadaan ida." Wainhira jornalista Tempo Semanal tenta atu halo klarifikasaun husi Ministra Justica iha loron 17/04 hafoin de seminar ida iha Ministeiru Negociu Estranjeiru maibe Ministra dehan, "Imi mai husi ne'ebe? Jornalista jornal ne'e hatan, "Husi Tempo Semanal." Ho oin buis Ministra dehan, "Agora dadauk ne'e ha'u la iha tempu atu koalia ho Tempo Semanal." Karik Ministra sei laran kanek nafatin ba jornal ne'e tan ba noticia ne'ebe hatun ona iha jornal ne'ebe hakerek kona ba deskonfianca KKN iha ninia ministeiru.

Jornal ne'e tenta konfirma kona ba lia fuan pengadaan senyora B ho oin hamnasa hato'o alegasaun kontra ministra Justica ninian kaben hodi koalia katak

"nia dehan kona ba farda sira ne'e (farda ba guarda prisionais sira nian) ."

Liu tan nia dehan atu hatene karekas bo'ot sira nian, "depois ha'u dehan, enatun bele." Nia realsa, "Ha'u aceita para buka kompainia ida." Momentu ne'eba senyora ne'e mos iha kompainia ida maibe ninia licence mate. "Ha'u atu fo ha'u nian mas momentu ne'eba kebetulan ha'u nia kompainia komo mate hela, labele uza entaun ha'u husu fali A nian," nia konta tuir. Depois B hanoin entaun nia ba koalia ho ninia maluk A nain husi kompainia Wasuba. "Ha'u koalia ho A. A mos aceita, nia hodi nia kompainia ne'e mai."

A ho B mos hahu prepara dokumentus hodi formaliza sistema tende ne'e iha meadus 2008 maske tuir SMS ministra ninia hatudu katak prosesu aranja fardamentu hahu ona iha fulan Abril 2008. "Mai ami, nain rua maka halo duni penawaran ne'e," B dehan. Maske nune'e sira rua mos kompriende didiak prosesu ne'e nia lalaok. "Depois ami nain rua sei koalia ba malu, dehan, atu halo buat ne'e, halo nusa?" Tan ba ladun kompriende entaun B buka hatene fali ba Ministra ninia kaben. "Ne'ebe, ha'u husu fali ba maun, pois parece maun sei koalia fali ho mana. Ne'e maka hateten katak (Maun Amerco, maun Amerco duni). Ne'e maka maun hateten dehan ami nain rua hetan deit sepuluh persen husi osan, orsamentu atu be tuir halo pengadaan ne'e."

"Ami hetan dez pursentu tan ba sasan sira ne'e iha hotu ona."

"Sasan sira ne'e iha hotu ona. Ami hein aijuda husi dokumentus, halo deit penawaran, halo formalitas deit hanesan ne'e." Halo formalista para sasan sira ida iha tiha ona ne'e hatama, atu hatama deit ona, para, atu halo los deit tagihan ona."

Nia realsa ninia alegasaun katak, "Sasan sira ne'e iha hotu ona, ami so aijuda deit husi kompainia ho halo penawaran husi ami deit, para hatama, para osan ne'e bele, bele sai." Folin projektu ne'e besik 100 mil dollare s Amerikanu maibe A ho B hanesan kompainia nia nain hetan deit US$ 9,700. "Mas ami hetan deit dez pursentu husi total ne'e. Mas sasan sira ne'e ami la hola, tan ba dehan iha hotu ona. Iha hotu ona para hein atu foti mai hatama deit. "

Nia konta tuir kona ba transporta fardamentus hirak ne'e mai husi Indonesia. "Sasan foti, ami mak ba foti. Ha'u nia alin rasik mak halo iha Surabaya no L mak ba foti iha Jakarta," B dehan.

Nune'e mos konfirma husi LO. "Iha momentu ne'eba hau ba Indonesia, Ministra Justisa rasik telefoni ba hau, nia hateten dehan " hau tenki ba Jakarta hodi foti sasan sira ne'e mai." Maibe nia rejeita katak, "projeitu ne'e laos hau nia."

B hateten katak izemplu dokumentus ninian foti husi Ministeiru Justica ninian duni. "Contoh ne'e, naton momentu ne'e ami ba foti iha justica. Ami ba foti iha ne'eba. Kalo ngak sala foti husi Sr. Antonio," B hateten. Maibe nia esklarese katak laos izemplu kona ba kualidade sasan ninian mas kona ba dokumentus ruma. "Ne'e laos contoh maibe nia dokumentu atu halo penawarn ne'e. Ne'e mamuk tan ba ne'e nia husu ami aijuda."

Maske sira rua maka prience surat tahan balun kona ba fardamentu ninian maibe Ministra fo kedan ba sira kona ba Valor orsamentu ninian. "Ami mak halo mas budget sira fo kedas. Sekian-sekian sira fo kedan. Naton maun Amerco hodi mai fo ami," nia alega kontra Ministra ninia kaben.

"Sira fo tiha ona orsamentu total hanesan ne'e. sira fo noventa I sete mil. Haruka tau noventa sete. I depois sira fo tiha ona budget noventa sete, sira haruka ami mak halo per item ne'ene tau hira-hira konforme ami, mas yang jelas osan ne'e tenki sai to'o ida Sembilan puluh tujuh ne'e. hanesan ne'e," B dale.

Jornal ne'e konsege hetan asesu ba CVP ida ho valor US$97,500.00 hodi halo fardamentus ho volume liu atus lima maibe la defini kompainia ne'ebe sei simu osan hirak ne'e. "Nune'e uza naran kompainia ne'e ho nove mil sete centus (US$9,700.00) depois ami selu ho pajak ninian ne'e mak sai nove mil sete centus (US$9,700.00). Ami rua hetan sepuluh persen hanesan ne'e ho deit seluk kompainia A nia pajak," dehan A ne'ebe simu osan husi A hafoin lori tiha parte 90% ba entrega iha uma ministra ninian iha Bidau.

"Ami uza deit kompainia nia naran ho ami halo deit ho formalitas. Ami halo be items hira-hira para ami hatama los deit maka ne'e ona. Ami la halo tan buat ida ona," B realsa ninia alegasaun.

Tuir B ninia hanoin katak momentu ne'eba sira propoin total kada item besik atus lima. "Item ba fardamentu ne'e, momentu ne'ene kinentus i tal, hanesan ne'e."

Hatama bertahap. Hatama 50% (sequenta purcentu). Ami hatama la to'o. Tan ba to'o agora osan jaminan ida ami hodi ba hatama iha bank mandiri dua ribu ne'e, (US$ 2,000) ami, to'o agora seidauk bele foti. Tan ba dehan sasan sira ne'e seidauk sein pursentu ida. "

"Ami maka hatama (bill Security). Ha'u ho A buka deve, para ami nain rua ba hatama." Tan ba momentu ami husu langsun ba mana." Mana dehan halo nusa ga? Ministra justica hameno ba B atu buka koalia ho ninia kaben. "Koalia ho maun, maun dehan koalia ho mana komo ami la jadi koalia ho mana. Ami nain rua amau mos tauk koalia ho mana be ami nain rua mos deve tiha lai ema nia osan."

"Ami nain rua tau tiha lai, pois mak ami telefoni fali ba maun husu para maun fo fila fali dua ribu ne'e mai. Tan ne'e, ami foti ema nia osan. Ne'ebe maun Amerca maka fo fali dua ribu ne'e mai para ami nain rua ba selu tiha ema nia osan ne'e."

Wainhira jornal ne'e tenta konfirma lolos kompainia ne'ebe manan tender ida ne'e SR. B haklaken katak, " Sim, laos ami nian. Tan ba ami momentu ami foti ema nian maun selu fali."

"Se karik kazu ne'e ba oin karik mana pronto atu fo testamunha?

Ha kuandu presiza, ami atu bele ba fo ami nian, (deklarasaun) ami ba," nia koalaia ho kalma. "Osan ne'e, haruka mai duni wasuba nia kompainia, mai duni rekening kompainia wasuba nian." Hafoin de tranferencia husi Governu tama kompainia Wasuba ninia konta bankaria sira foti lori ba entrega iha uma Ministra ninian iha Bidau. "Depois foti ho foti A langsung hodi ba entrega ba maun ho mana iha bidau maka A hodi fali ami nain rua nia persen ne'e mai fahe iha ne'e. Ami nain rua fahe iha ne'e. (uma oin). Osan hodi ba entrega hotu ba maun ho mana iha bidau. Osan be transfer husi estadu tama ba iha wasuba nia rekening ne'e A ba dada sai hotu. Komo momentu ne'e ha'u lakohi ba ida. Entaun (nia dehan) A komo o nia nia kompainia o ba foti deit ba. Foti ho foti maun telefone mana ne'e, dehan hodi kedas ba bidau. Ne'e be osan hodi kedas ba mana sira nia uma, ba entrega hotu iha ne'eba depois ami, fo deit maka osan ba ami nia jata mak ne'e ona."

Fou-foun ne'e maun koalia ho ha'u ne'e hanesan ne'e. Nia atu fo deit trez mil quinetus (US$3,500.00) ha'u. Ha'u aijuda deit hatama kompainia ida fo deit ba sira. Ne'ebe ha'u dehan hanesan ne'e; Trez mil quinentuz (US$3,500.00) deit depois ha'u maka halo tan hanesan ne'e. Ne'ebe ha'u koalia ho A, A la aceita. A dehan trez mil quinentuz (US$3,500.00) ne'e halo sa ida? Ami halo hotu tiha sasan sira ne'e ami hatama hotu tiha maka mana hateten fali ba ami dehan, fo fali dez pursentus ba ami nain rua. Tan ba lolos ne'e projektu ne'e Bapa ida ninian? (Se hanesan ne'e nusa maka ita bo'ot sira la uza Bapa ne'e ninia kompainia ninia naran?)

Maske pagamentu husi Governu ninia orsamentu tohik ona maibe fardamentus ne'e, " mai bertahap karik tan ba mai primeiru mai husi Jakarta. Tuir LO hateten katak iha tinan klaran 2008, nia iha hela Surabaya participa iha ceremonia graduasaun ida maka nia simu telefone husi Minitra Justica husu nia ba Jakarta foti fardamentu tula iha aviaun mai Surabaya. "Ha'u simu telefone husi mana husu ha'u ba Jakarta, ba foti fardamentus sira ne'e iha ibu ne'ebe belun Ministra ninian iha Jakarta tula iha aviaun lori mai Surabaya hodi tula iha roh mai Timor Leste ." Nune'e duni nia aranka kedan ba Jakarta hodi lori sasan hirak ne'e ba Surabaya depois tula iha Ro mai Dili.

Tan ba sasan sira ne'e mai to'o iha la to'o nafatin rekezitus mak husu fali tan aijuda ba B nia alin hodi aranja tan husi Surabaya. "Segundu husi Surabaya nian."

Tuir testamunia ne'ebe brani atu halo simu servisu foer para hatene tuir lalaok kleuk ruma nain ulun balun nian ne'e hateten katak sasan hirak ne'e nia alin haruka tan mai mos seidauk to'o nafatin kuantidade de fornecimentu, "Mai, mas A hodi ba hatama, A sei hateten ba ha'u dehan B, sasan sira ne'e ema lakohi simu. A mak dehan B sasan sira ne'e ema lakohi simu tan ba sasan la to'o sein pursentu ida." Depois A husu ba B nia hanoin, "Agora halo nusa?" Ne'ebe B dehan B lahatene ida no nia husu A atu fo hatene ba Ministra ho ninia kaben. "Agora tenki koalia ho maun sira. Tan ba ha'u mos la hatene. Buat haruka dehan ita halo be ita halo deit."

B fo razaun hikas ba A katak tuir lia menon husi Ministra ho ninia kaben sira nia parte aranja deit dokumentus hodi legaliza prosesu tenderizasaun. "Aijuda dokumentus sira, se buat sira hanesan ne'e, hanesan ne'e, ha'u la hatene ida," hatuir B.

"Laos ami maka halo, tan ba momentu ida, maun tawarkan mai ami dehan atu fo 10% (dez pursentu). Ne'e, nia hateten kedas ba ami dehan, sasan iha tiha ona. Ami hein hatama deit (dokumentus penawarn) ne'e para sasan sira ne'e hodi ba hatama iha gudang, hodi para osan bele hasai," alega B.

Wainhira jornal ne'e kestiona kona ba dokumentus hirak ne'e B hateten, "presiza deit ami nia kompainia nia naran deit. Presiza deit kompainia nia deit."

Hafoin sira lori dokumentus kompainia Wasuba ninia ba hatama iha Ministeiru Justica. "Depois profile lori ba entrega duni iha mana rasik. Ami entrega langsung ba mana. Ami nain rua A mak ba entrega," Mana B ne'e fo certeza ba ninia deklarasaun.

Nia realsa ninia alegasaun ne'e katak Ministra ho ninia kaben la husu sira atu ba servisu tan maibe fo deit empreza ruma nia naran. "Sira presiza deit maka, kompainia deit, sasan iha hotu ona. Presiza deit mak dokumentus formalitas ida, hanesan kompainia ema seluk nian ida."

Hafoin de Fulan nen, loron hitu Jornal ne'e publika Ministra Justica iha IV Governu Konstitusional, Republika Demokratika de Timor Leste, Lucia Maria Brandao Lobato ninia sms ne'ebe indika alegasaun fo Projektu ba ninia an rasik ho ninia belun sira, ne'ebe to'o ohin loron la iha investigasaun ruma husi parte ministeiru publiku kona ba alegasaun hirak ne'e maibe tan ba edisaun 108 loron 14/10/08 Ministra Justica hato'o ona keixa ba ministeiru publiku katak Jornal ne'e halo krimi difamasaun ulun bo'ot justica ne'e ninia onra. Ministeiru Publiku bolu ona direktur Jornal Tempo Semanal, Jose Belo ba halo investigasaun no hetan termus de identidade de residencia, ne'ebe limita ninia movimento. Kazu ne'e to'o ohin loron seidauk lori ba tribunal tan ba tuir antigo Prokurador Jeral DR. Longuinhos Monteiru katak sei hein tan provas ruma husi Ministra Justica. To'o ohin loron Jornal ne'e ho ninia direktur sei sai hanesan arguido ba krimi difamasaun.

Antes de sulan keixa ba Ministeiru Publiku mos Ministra Justica hatun uluk ona publicidade ho folin karun iha jornal diario bo'ot rua iha Timor Leste no kopia hatun pajina tomak ida iha jornal ne'e ho gratuita ne'ebe fo fatin ba ministra Justica hodi nega konteudu noticias Tempo semanal no sarani jornalista Tempo Semanal stupides, salvajen, bosok ten, sei lakon kredibilidade mos dun jornal ne'e tenta atu hamonu Governu AMP.

Maibe ohin jornal ne'e konsege hetan testamunia mak loke ibun hasai lian murak kona ba kazu Fardamentu ba Guarda Prisionais sira ne'ebe to'o ohin sei polimika nafatin tan ba gurada barak maka rejeita atu simu boinia ho sapato botas ho marka TNI ho ABRI.

Direktora DNSPRS Defende Guarda Kmanek ona

Dili, Tempo Semanal

Maske senyora B hateten katak parte Ministeiru nia balun kestiona kona ba kuantidade fardamentu seidauk 100% no kualidade ladiak maibe pagamentus selu uluk ona 100% ba konta bankaria Wasuba maibe Direktora DNSPRS (Diresaun Nasional errvisu Prisionais no Reinsersaun Social) Helena Madeira Gomes dehan,relasiona ba fardamentu Prizaun planu iha tinan kotuk liu ba, guarda prisionais Timor Leste simu kompletu ona tuir faze rua. "primeiru faze ekipamentu tama no segundu faze mos tama tiha ona, agora dadaun guarda ida hetan farda rua, tamba ne'e guarda Prizaun hotu ida-idak hatais ona," dale direktora Gomes iha ninia knua knar fatin Kaikoli.

Hatuir iha lista distribuisaun uniforme ba guarda prisionais iha EP. Bekora tinan 2009 hakerek katak pesoal guarda nain 137 maka simu ona fardamentu. Maibe tuir fontes jornal ne'e hateten katak sei falta guarda nain 11 ida maka seidauk simu. Dadus hatudu katak dadaun ne'e total guarda iha prisaun Bekora hamutuk nain 144. "Farda hirak ne'e hatama ikus liu iha fulan Novembru ou Dezembru nia laran remata ona," esplika Helena.

Kestiona kona ba prosesu tenderizasaun Fardamentu ninian Helena rejeita atu konfirma tan ba ne'e laos ninia responsabilidade. "Hau lakohi fó tender ba ema, maibe soke halo deit programa prepara orsamentu, tanba iha regulamentu dehan katak buat hotu sei lao tuir tender husi prokurament Nasional se mak manan."

Nia esplika, "Orsamentu hirak ne'e atu halo pagamentu iha Prokurament, halo proposta prepara orsamentu tuir kuantidade ne'ebe maka diresaun presiza ema hira mak atu hetan fardamentu sira ne'e dale kona ba ninia fungsaun.

Tuir dokumentus termus de entrega Fardamentu ezersicio ba Guarda Prisionais prisaun Becora ho Baucau mak asina husi asst. tekniku logistika, Deometrio da C.X.dos santos no gestor prisaun Bekora, Agapito Kantu rejista katakl iha loron 04/03/08 pesoal guarda nain 101 mak simu ona fardamentu treining ninian. Kada guarda prisionais asina hodi simu meias, sapeo, kamijola, jaket no kalca training. Iha loron 22/04/08 Deometrio da C.X.dos santos entrega tan rouba treinamentu ninian ba guarda foun nain 20 ne'ebe simu husi gestor Prisaun Bekora iha loron 23/04/08. Iha loron 22/04/08 mos asst.tekniku da logistika ne'e entrega mos fardamentu treinamentu ba guarda prisionais temporariu nain 6.

Direktora DNSPRS ne'e mos hatutan liu katak Fardamentu ho Radio HT la hanesan, tanba tuir prizaun hola ona Radio komunikasaun sanolu (10) fahe ba prizaun sira hotu, maibe sosa tuir orsamentu Estadu ne'ebe mak iha, husi diresaun planu atu hola duni radio komunikasaun hodi fahe ba prizaun tuir nesesidade ne'ebe mak iha. Maibe tuir realidade iha Prisaun bekora radio komunikasaun base modelu Icon produtu Japaun ho numero serial 0828246 stasiona iha prisaun bekora, no ida seluk ba prisaun Fatu keru, Gleno maibe iha lista Baucau nia iha maibe tuir informasaun katak prisaun buru uma, Baucau nungka simu radio Icon ne'e. Radio ne'e sosa husi DNSPRS ho folin karun, ne'ebe fornece husi kompainia lokal ida iha Dili, iha janeiru 2008 labele uza tan ba aat. "Radio ne'e aat nanis kedan, i nungka uza dala ida tan ne'ebe osan povu nian gasta arbiru deit," dehan guarda ida ne'e ninia fuk badak hanesan militar.

Dadus ne'ebe iha hatudu katak Iha 2008 parte DNSPRS sosa HT uzadu hamutuk 43 husi orgaun estadu balun iha nasaun ne'e. "Ha'u hanoin HT ne'e sosa husi CNE tan ba wainhira lori ba atu programa kanal Prisaun ninian CNE ninia kanal mak mosu uluk ona," alega guarda ida ba jornal ne'e iha prisaun Bekora.

Nia dehan katak DNSPRS sosa sala radio komunikasaun. "Sosa fali maka motorola GP.328. UHF laos VHF."

Nia dehan kuaze HT 8 maka diak maibe 35 aat no labele uza. "karega bateria deit la lakan sa tan atu uza," nia konfirma. Tuir informasaun radio hanesan mos haruka ba prisaun fatu keru hamutuk 15 maibe infrenta problema teknika hanesan ho bekora.

Guarda Alega MJ Hare liu Projektu duke kualidade

Guarda Prisionais ne'ebe haknar an iha Bekora, Andre Pereira Corceiza dehan katak ministeiru Justica ladun preokupa ho kualidade fardamentu ninian tan ba sasan hirak ne'e maka diak entaun hamenus ona projektu. "Ami guarda prisionais ami hanesan sai vitima ba pesoa ema id aka rua nia hodi buka osan tan ba ami hare buat ne'e hanesan projektu bo'ot," nia alega.
Iha loron Sexta feira (10/10/08) jornal ne'e tenta tel ba numero + 6281808311XXX ne'ebe simu husi duni Sr Irma ne'ebe konfirma katak nia iha momentu ne'eba Ministra justica rasik maka haruka izemplu, medidas no ko'or roupa fardamentu ninian ba sira. "iha momentu ne'eba, sra, sra ministra, ahh..Sra. lucia ne'e, aaahhh.. fo dadus mai ami. Fo data. Kona ba sasan hirak ne'e ninia SMLn, los Sr. Eeh .. kompleta mos ho ninia atributu sira. Nune'e iha naran ho atributu sira seluk. Hanesan ne'eba sr. hanesan (ema nia) naran sira, medidas roupa farda nian no mos medidas sapatu sira. Momentu ne'eba sr. Lucia halo tuir ida ne'e," Esplika Irma ba jornal ne'e via telemovel. Nia hateten katak kona ba seluh ministra ne'e fo uluk ona osan sorin antes prosesu servisu hahu.

Tuir formulariu de komprimisu no pagamentus ne'ebe jornal ne'e asesu ba hatudu ministra M.B.F.Lobato, autorizadu ona iha loron 18/04/08 maibe la esplika klaru kona ba osan komitmentu $97,500.00 hodi suku fardas ba gurada prizionais Timor Leste. Aprovisionamentu desentralida mak realiza ne'e selu los ba kompainia ne'ebe la dehan sai. Prosesu halo fardamentu ba guarda Prisionais TL hahu kedan iha fulan marsu tinan 2008. Iha loron uluk fulan Marsu tinan rihun rua walu Ministra Justica simu SMS ida ne'ebe ninia konteudu fo numero konta banku. "Sra ne'ei no ac BCA saya 2551122XXX ho naran IMANSYAH BUDIANTO," nia informa.

Iha loron 14/03/08 ministra simu numero ne'ebe hanesan nafatin hodi dekreta, "Bondia sra: 1. Presu fardamentus TAILOR made kalca ho faru RP.200.000,- set hafoin tuir mai tiket ba ema rua nu'udar sukat dor exklui akomodasi ho hahan. 2. Presu sapeo ho Bordir: RP.20. husu konfirmasaun ba LOGO RDTL ka PARISAU 3. Cinturaun ho Logo RDTL ka PERISAU RP.40.000,- 4. Boinya sei check hela, sra presu sira ne'e hotu tuir mai to'o ona iha surabay , husu halo koreksaun tan ba ha'u la iha esperiencia kona ba presu sira iha leten ne'e."

Nune'e duni iha tuku hat lokraik liu minutu 28 ministra fo resposta ba +628180311XXX, "Jd. Total price 430 rb/psng included tiket. Akomdsi n lain2excluded. Sepatu ada 2 contoh, 170rb utk yg mana?" Sms Ministra ninian haruka ba kompainia buka klarifika.

Informasaun ikus liu kona ba fardamentu ne'e mosu iha SMS ne'ebe Ministra simu iha loron 24-06-2008 hahu ho komprimenta, "Bondia Sra." Tuir mai "Ha'u husu autorizasaun atu hato'o relatoriu kona ba presu fardamentus ho ninia atributus sira ne'ebe hamutuk paer 123 ho restu husi osan ne'ebe p awi; 1) Fardas 19.065.000, 2) cinturaun kopel 4.182.000, 3) cinturaun KCL 1.783.500, 4) Sapatu PDL 17.835.000, 5) boinya 7.011.000. Total 52.582.500, restu ne'ebe seidauk selu 119.407.138, Senhora selu ona $ 1000, (9.200.000) grand total ne'ebe husu atu selu 162.789.638, rate 9200/USD …17,695 Senhora, husu autorizasaun para fo hatene kaizaku paer hat senhora ninian ne'e 4 prontu ona .tq," Irma dehan iha ninia sms ne'ebe simu mos iha Ministra justica ninia telemovel.

Tuir informasaun ministeiru justica fahe ona fardamentus hirak ne'e ba guarda prizionais 182 iha prizaun Bekora ho komarka Glenu 38 ne'ebe kada ema ida simu paer rua-rua. Maske nune'e tuir fontes balun husi ministeiru justica tinan klaran 2008 parte financas seidauk hatene kompainia ne'ebe manan tender ne'e.

MJ Rejeita Fo Klarifikasaun ba TS

Iha loron,Sesta Feira 17/4/2009, tuku 10:15 OTL Wainhira Jornalista Tempo Semanal atu husu konfirmasaun kona ba asuntu refere, maibe Ministra Justica Lusia Lobato rezeita. Ministra ne'e husu uluk husi ba jornalista sira ne'e katak husu, "imi husi ne'ebe?"

Jornalista ne'e responde, "Ha'u husi tempo semanal." Ho oin hirus no ain hakat dadaun tama ba salaun enkontru Ministeiru Negociu Estranjeiru ninian ministra responde dehan, "Hau La iha Tempu atu koalia ho Jornal Tempo Semanal."

Ministra Justica ba iha Ministeriu Negosio Estranzeiro partisipa iha wordshop loron rua kona ba Planu Estrateziku ba Setor justisa. Ho hahalok Ministra ninia ne'e halo jornalista Tempo Semanal hodi husik hela fatin. Maibe antes atu fila oficiais media Ministra Justica ninia mai koalia ho jornalista Tempo Semanal fali tan ba antes de atu door stop ministra jornalista fo hatene uluk ona ba oficiais media nian ne'e. Tempo Semanal nafatin respeita direitu Ministra Justica ninia hodi lakohi fo intervista ba jornal ne'e.


No comments: